No Eiropas pludmales volejbola čempionāta mājās ar zelta medaļām atgriezās mūsējie – Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Šis panākums ir atnesis ne tikai Šmēdiņam ceturto un Samoilovam trešo Eiropas medaļu, bet arī dažas atziņas. Par tām tad arī turpinājumā.


Gribētos teikt, ka Jānim gūtais savainojums ir nācis par labu, ja reiz kaklā ir zelts, bet diez vai pats sportists par savu gūto traumu un ir sajūsmināts. Iespējams, Jānis gandarīts varētu būt par atlabšanas procesu, jo jāsaka, ka diezgan īsā laikā posmā spēlētājs tika atpakaļ laukumā, un jāatzīmē – veiksmīgi atgriezās.

Jūnija sākumā Jāņa tēvs sacīja, ka noteikt traumas gūšanas periodu ir pagrūti, taču secinājums, ka plīsis menisks, Jāni un apkārtējos darīja bažīgus. Atgūties pēc šāda savainojuma īsā laikā nav viegli, bet izdarīt to ar uzviju un nospēlēt ar simtprocentīgu atdevi ir vēl grūtāk. Šmēdiņš jūnijā izlaida divus „Major” turnīrus Horvātijā un Norvēģijā, kā arī „Grand Slam” posmu ASV, bet uz Pasaules čempionātu Nīderlandē Samoilovs līdzi ņēma Mārtiņu Pļaviņu. Ierindā Jānis atgriezās jūlija vidū, startējot Pasaules tūres posmā Šveicē, kur pāris izcīnīja sudrabu.

Vēlāk sekoja Pasaules tūre Jokohamā, kur duets aizkļuva līdz 1/8 finālam, bet augusts tika sagaidīts ar uzvaru Eiropā.

„Uz laukuma vairāk ir spēļu emocijas, bet šeit ir arī patīkami atrasties, daudz sagaidītāju. Visas spēles bija līdzīgas, īpaši pēdējās trīs,” pēc atgriešanās no Eiropas čempionāta lidostā sacīja Šmēdiņš.

„Spēlējām līdz beigām, it kā bijām stabili priekšā, tomēr bija situācijas, ka pretinieks mums pietuvojās. Turnīrā zaudējām tikai vienu setu, bet pārējos mačus uzvarējām ar 2:0, kas manā vērtējumā ir ļoti labs rezultāts.”

„Godīgi sakot negaidīju, ka varu atgriezties šādā formā. Ja man pirms mēneša jautātu, es būtu priecīgs, ja varētu iziet laukumā. Braucot domāju, ka labs rezultāts būtu devītā vieta, varbūt piektā, bet izmantojām savu izdevību. Finālā tas bija jāpaveic, jo divus gadus atzinām pretinieku pārākumu.”

Jānis saka, ka ir sakrājies nogurums, jo izlaistie pasaules kausa posmi spēlētāju izsita no ritma, bet, lai aizvadītu čempionātu augstā līmenī, nepieciešama laba fiziskā forma. Acīmredzot, gūtie punkti prasīja dubultu piepūli un to saka arī spēlētājs.

„Mēnesi nevarēju lekt un tagad daudz vairāk piekusu. Ja pirms tam nebija problēmu ar kājām, tad tagad turnīrā tās jutu visvairāk. Paldies Mārim Eikenam, kurš pēc katras spēles mani izmasēja. Ja viņš nebūtu klāt, domāju, mēs Latvijā no Klāgenfurtes atgrieztos krietni ātrāk,” secina Šmēdiņš.

Tikmēr Aleksandrs Samoilovs atklāja pludmales volejbola nianses, sakot, ka mūsdienās spēlēt volejbolu māk daudzi pāri un, lai uzvarētu, nepieciešams analizēt pretiniekus un mainīt taktiku.

„Pēdējos gados pludmales volejbols kļuvis par ļoti fizisku sporta veidu, kur dominē jauni un gari spēlētāji ar augumu virs diviem metriem, ar labu tehniku un fiziskām dotībām. Lai pret viņiem cīnītos, mums mazajiem ir jāizdomā kaut kas ekstra ordinārs. Tāpēc arī spēlējam ātru volejbolu un cenšamies piespiest aktīvi kustēties arī pretinieku garākajam spēlētājam.”

„Šī uzvara ir saldāka par „Grand Slam” iegūtajiem tituliem, jo divas reizes Eiropā finālā zaudējām un sen gaidījām šo uzvaru. Eiropas čempionāts ir vienreiz gadā un iegūtais tituls skan skaļāk. Svinības Klāgenfurtē nebija lielas, pēc fināla vienīgi aizgājām kopīgās vakariņās,” sacīja Samoilovs.