Septiņu sezonu laikā rīdzinieki tikai vienreiz spējuši iekļūt play-off turnīrā. 2013. gadā 1/8 finālā izdevās pārspēt “Astana” un nākamajā kārtā atzīts “Khimki” pārsvars. Šosezon VEF ir iekrājis nedaudz vairāk kā 50% no iespējamajiem punktiem (6-5) un saglabā reālas iespējas iekļūt izslēgšanas spēļu turnīrā. 6. vieta tabulā un 1-3 uzvaru attālums no tuvākajiem sekotājiem, kā arī 8 no 12 atlikušajām spēlēm mājas laukumā ir reāli argumenti šādam scenārijam.
Pēdējās 5 spēlēs “VEF” izdevies izcīnīt 3 uzvaras – pret “Perm” (81:74), “Kalev/Cramo” (78:66) un “Yenisey” (84:81), zaudējot “Loko” (64:107) un CSKA (51:82), kam pa vidu arī divi zaudējumi vietējā čempionātā “Ogre” un “Ventspils” komandām. Stabilitāte komandas sniegumā iztrūkst, taču, ignorējot vietējās līgas klupienus, parādīts visai atzīstams sniegums, zaudējot īstiem superklubiem,
Ņižņijnovgorodieši Bagatska laikā bija spējuši atrast zelta vidusceļu – līdz TOP komandām mazliet pietrūka, kamēr līmenis pār pārējām komandām bija ievērojami augstāks, līdz ar ko 2014. gadā izdevās iekļūt turnīra finālā. Tālāk pamainījās kluba finanšu iespējas, komandas groži nodoti Artūra Štālberga rokās. Nu jau no kādreizējās uzvaru sērijas palikušas vien atmiņas. Šosezon zaudējumi piedzīvoti gan VTB Līgā pret “Khimki”, “CSKA”, “Astana”, gan Eirokausos “Lietuvas Rytas”, līdz ar ko uzvaras pār Jeruzalemes “Hapoel”, “Tsmoki-Minsk” un “Perm” ir vien neliels prieks kluba atbalstītājiem.
Viens no problēmu cēloņiem ir komandas psiholoģiskā gatavība. 7-9 pieredzējuši spēlētāji spēles laiku dala ar nepieredzējušu jaunatni. Līdz ar to arī kādi fiziskās formas kritumi. Tomēr gaidāmajā spēlē tieši mājinieki būs favorīti, jo motivācija atgūt pārliecību par saviem spēkiem. Daudz būs atkarīgs no katras komandas līderu snieguma – Deandre Keina, Ivana Strebkova, Tomislava Zubčiča un Jāņa Blūma, Mārtiņa Meiera, Mareka Meiera, Abdula Gaddi otrā pusē.