Trešdienas vakarā “Arēnā Rīga” Latvijas basketbolisti piekāpās Ukrainai. Mūsējiem šī bija svarīga spēle, vismaz tagad pēc zaudējuma tā mēs secinām, bet vēl svarīgāka tā bija Ukrainai. Un nevis tāpēc, ka norit cīņa par vietu Eurobasket otrajā posmā. Ukrainai ir cita cīņa. Cīņa par savu neatkarību, tautu un nāciju.
Jau mača laikā daļējas manas simpātijas ieguva Ukrainas izlase, kura ar savu sniegumu sarūpēja lielisku basketbola izrādi. Brīžiem mani pāņēma sajūta, ka ukraiņi varētu uzvarēt, viņi to ir pelnījuši. Varbūt ne tik daudz ar savu sniegumu, cik ar savu attieksmi un cīņassparu.
Ukrainai šis nav viegls laiks, jo valstī norisinās karš, tieši tā pēc mača sacīja izlases galvenais treneris Jevgēņijs Murzins. Atceroties nedaudz senākus notikumus jāatgādina, ka lielā mērā tieši šī karadarbība veicināja to, ka čempionātu varēja sarīkot Rīga. Pērnā gada jūnijā FIBA Europe sēdē tika nolemts, ka politiskās krīzes un valsts austrumos notiekošo militāro sadursmju dēļ kvalitatīva sagatavošanās čempionātam un sacensību normāla norise ir ļoti nopietni apdraudēta. Tobrīd lielākas iespējas uz čmepionāta sarīkošanu Latvijā parādījās Latvijas Basketbola savienībai un Rīgas kandidatūra ieguva lielāku vērienību. Tobrīd vēl nebija zināms, vai Eiropas čempionāts tiks sarīkots vienā valstī vai arī tas tiks aizvadīts četrās dažādās. FIBA lēma par otro variantu, bet Rīga tika pie viena no posmiem.
FIBA Ukrainai nāca pretī, solot iespēju pie sevis labākos Eiropas basketbolistus uzņemt 2017.gadā. Protams, ar noteikumu, ja karadarbība Ukrainā būs apturēta. Šī gada sākumā Ukrainas sporta ministrs Igors Ždanovs bija negatīvi noskaņots par 2017.gada Eurobasket rīkošanu Ukrainā. Kamēr valstī norisinās karš, čempionāts pie mums nenotiks, apmēram šādi sacīja ministrs. Uz ko var cerēt Ukraina? Uz spēlēm, kāda trešdien bija Rīgā. Kad viens par visiem un visi par vienu, kad himnas laikā sitās sirds un domā par palikušajiem mājās. Kad preses konferencē pēc trenera runas klātesošie aplaudē un solidarizējas ar ukraiņu tautu.
“Šādas uzvaras mums ir ļoti svarīgas, ņemot vērā to, ka mūsu valstī plosās karš. Gribam parādīt visiem, ka Ukraina bija, ir un būs. Pārāk daudzas lietas norisinās ar politisku pieskaņu un mēs caur sportu vēlamies sevi apliecināt. Mēs cīnīsimies, stāvēsim līdz pēdējam, lai iegūtu cieņu visā Eiropā,” izteicās Ukrainas valstsvienības treneris.
Pieņemsim, ka vakar atdevām ukraiņiem parādu. Parādu par to, ka čempionātam sākotnēji bija jānotiek Ukrainā. Mums uzvaru vēl būs, bet ukraiņiem to trūkst.