Jau piektdien Londonas olimpiskajā stadionā sāksies pasaules čempionāts vieglatlētikā, kuru ar pamatotām cerībām gaida Latvijas līdzjutēji. Laikā no 4. līdz 13.augustam stadiona celiņos, sektoros un Londonas ielās izies pavisam 12 mūsējie.
Lielākās cerības
Eiropas un pasaules čempionātu medaļniece Laura Ikauniece-Admidiņa, kura pēdējos divus
gadus atzīta par valsts labāko sportisti, jau pērn Rio pierādīja – viņa par augstākajām vietām savā disciplīnā spēj cīnīties pat tad, ja ar veselību viss nav labākajā kārtībā. Caur sāpēm iegūta 4.vieta olimpiskajās spēlēs bija izcils sasniegums, un nepameta sajūta, ka vesela Laura būtu uz goda pjedestāla. Kā zināms, maija beigās prestižajās daudzcīņas sacensībās Gecisā Laura iekrāja 6815 punktus, kārtējo reizi uzlabojot pašai piederoši valsts rekordu, un tiekot pie 3.vietas. Viņa vairākas reizes šosezon spējusi mest šķēpu tālāk par 56 metriem, kas ir personīgais rekords, sasniegusi savu labāko rezultātu tāllēkšanā un 200 metros, kā arī bijusi tuvu saviem rekordiem pārējās disciplīnās.
Protams, konkurentes arī būs ļoti spēcīgas, un te vispirms jāmin Rio zelta medaļas ieguvēja,
beļģiete Nafisatu Tiama, kura ar 7013 punktiem triumfēja jau minētajās Gecisas sacensībās.
Protams, arī vāciete Karolīna Šēfere, kuru Laurai izdevās atstāt aiz sevis Rio. Savukārt karjeru beigušas Rio sudraba un bronzas ieguvējas, leģendārās Džesika Enisa Hila un Brianna Tīsena-Ītone, kas dod iespēju pacīnīties par godalgu arī sportistēm, kuras līdz šim to nespēja.
Interesanti, ka Laura Londonā startēs arī tāllēkšanā, jo ar savu šīs sezonas labāko rezultātu (6,64 m, personīgais rekords) bija netālu aiz sacensību dalības normatīva (6,75). Kopā ar treneri Laura izlēmusi, ka tāllēkšana netraucēs septiņcīņai. No iespējamā starta 100 m barjersprintā, kur viņa no normatīva atpalika 0,12 sekundes, gan izlemts atteikties.
Nedrīkstam aizmirst arī savas šķēpmetējas. Madarai Palameikai pagaidām sezona rādās samērā
nesekmīga – pērnā Dimanta līgas kopvērtējuma uzvarētāja šajā disciplīnā šosezon nav metusi
tālāk par 63,92 metriem, bet Latvijas čempiones titulam nupat pietika ar 61,11. Skaidrs, ka ar šādiem rezultātiem reāli cerēt uz medaļu pasaules meistarsacīkstēs nav iespējams. Madarai
piederošais Latvijas rekords ir 66,18 m, sasniegts pērn sacensībās Beļģijā. Jācer, ka formas pīķis būs uzņemts tieši uz pasaules čempionātu. Pagaidām augstāk par 11.vietu Madarai pasaules meistarsacīkstēs vēl nav izdevies tikt, Rio viņa noslēdza desmitnieku.
Tikmēr jaunā Anete Kociņa nepārtraukti uzlabo savu personīgo rekordu. Nupat Latvijas meistarsacīkstēs viņai sudrabs (60,84). Jūlija vidū viņa ar jaunu personīgo rekordu (64,47!) tika pie sudraba Eiropas U-23 čempionātā. Lūkosim, ko mūsu šķēpraides iespēs ārkārtīgi nopietnā konkurencē Londonā ar horvātieti Sāru Kolaku priekšgalā.
Normatīvus izpildījušie (un arī neizpildījušie) cer pārsteigt
Bez jau minētajām dāmām PČ normatīvi pa spēkam bijuši arī šķēpmetējam Rolandam
Štrobinderam un sprinta distanču skrējējai, Eiropas U-23 zelta medaļniecei Guntai Latiševai-
Čudarei (400 m), turklāt abi to izdarīja pavisam nesen – jācer, ka teicamā forma līdz Londonai būs saglabājusies.
Tāpat normatīvi kabatā maratonistiem Anitai Kažemākai, Ilonai Marhelei un Valērijam
Žolnerovičam, kā arī soļotājai Agnesei Pastarei. No viņiem negaida cīņu par godalgām vai
desmitnieku, tomēr rezultātu sava personīgā rekorda līmenī noteikti.
Normatīvs pa spēkam bijis arī trīssoļlecējam Elvijam Misānam, kurš ziemā patīkami pārsteidza
Eiropas meistarsacīkstēs telpās. Šosezon viņš stadionā lēcis tuvu personīgajam rekordam (16,77 m).
Kā vēsta mūsu Vieglatlētikas savienība, Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF) apstiprinājusi, ka čempionātā var piedalīties arī tāllēcēja Lauma Grīva, kura 11. jūlijā uzrādīja rezultātu 6.72 m, tikai par 3 cm atpaliekot no čempionāta normatīva. Lauma šosezon ir atgriezusies apritē ar teicamiem startiem un stabilitāti, tomēr godalgai pasaulē, visticamāk, vajadzēs lēkt vismaz sava personīgā rekorda robežās. Tas kopš 2011.gada viņai ir 6,86 metri.
Dalības apstiprinājumu 200 m distancē saņēmusi arī sprintere Sindija Bukša, kura Eiropas U23
čempionātā uzrādīja lielisku personīgo rekordu 23.12, atpaliekot no normatīva tikai par divām
sekundes simtdaļām.
Nepiepildītās cerības
Dažādu iemeslu dēļ Londonā nebūs vairāku mūsu vadošo atlētu, kuri varētu pacīnīties par
augstām vietām. Vadošā maratoniste Jeļena Čelnova-Prokopčuka nepiedalīsies ģimenes apstākļu
dēļ, Eiropas čempions Zigismunds Sirmais vēl nav pilnībā atguvies pēc savainojuma un
operācijas. Pietrūka arī viņa mīļotajai sievietei Līnai Mūzei, kura tikai nesen atsāka mest šķēpu – un diezgan sekmīgi, Latvijas čempionātā pat pārsniedzot 60 m atzīmi.
Tāpat žēl, ka līdz Londonai “neaizlēca” neviens no mūsu kārtslēcējiem, tāpat sacensības ies gar degunu vispusīgajam sprinterim-tāllēcējam Jānim Leitim.