Šodien startē EURO-2016 pirmais 1/4 fināla mačs. Tā īpašā turnīra stadija, kad izstāšanās vai iekļūšana nākamajā kārtā tiek sagaidīta ar plašu emociju gammu. Astoņas komandas – šāds komandu skaits bija pirmajā aizvadītajā EURO turnīrā, kas pēc šī gada jaunā formāta rada arvien īpašāku sajūtu par iekļūšanu labāko astotniekā.

Portugāle – Polija. Portugāles uzvara papildlaikā.
Mačs, kurā acīmredzamu favorītu nav. Polija it kā pārspēja Šveici, no kuras pirms čempionāta tika gaidīts daudz, taču paveica to ar lielām grūtībām – pārspēt komandu, kura šajā turnīrā tā arī neko īpašu nav parādījusi (uzvaru pret Albāniju ar 1:0 īstu sajūsmu neizsauc). Poļi 4 aizvadītajos mačos divreiz spēlējuši neizšķirti (pamatlaikā) un izcīnījuši divas uzvaras ar minimālu rezultātu. Minhenes “Bayern” labākais snaiperis Roberts Levandovskis līdz šim vēl nav izcēlies ar kādu rezultatīvu darbību, un ir redzams, ka pagaidām ir grūtības atrast sevi Polijas EURO spēles modelī. Īsti laiks iespēlēties vairs nav. Tikmēr portugāļi šobrīd vispār bez uzvarām – 4 spēles, 4 neizšķirti. Uzvara papildlaikā pār Horvātiju bija ārpus spēles gaitas. Ko mēs iegūstam? – 8 spēles, 6 neizšķirti un 2 uzvaras ar minimālu pārsvaru. Ļoti salda izskatās iespēja izdarīt likmi uz neizšķirti, bet…

Portugāle acīmredzami uzņem apgriezienus un spēlē ar Poliju varētu censties uzspiest savu uzbrūkošo spēli. Pirmkārt, spēlē pret horvātiem sēdēšana aizsardzībā bija trenera Santuša uzstādījums, apzinoties šīs Horvātijas izlases spēka potenciālu, tāpēc 0 sitieni vārtu rāmī no viņiem ir uzskatāms piemērs taktikas pareizībai. Tai pat laikā izdevies sakārtot spēli aizsardzībā, kas trauksmes zvanus skandēja spēlē pret Ungāriju. Otrkārt, spēles izskaņā ar Horvātiju bija redzams portugāļu fiziskās sagatavotības pārspēks (ko vien dod Ronaldu izrāviens vārtu gūšanas epizodē). Tas tikai nozīmē, ka Portugāle ir lieliski gatava un pret Poliju visdrīzāk centīsies uzspiest savu spēles plānu.

Velsa – Beļģija. Beļģijas uzvara.
Beļģija šobrīd ieņem 2. vietu FIFA reitingā. Sastāvs ir tik lielisks, ka galīgi nav saprotams, kāpēc grupu turnīrā visi pretinieki netika saplosīti pa vīlītēm. Tomēr patiesi attaisnot atrašanos tik augstu reitingā Marka Vilmota audzēkņi varēs tikai tad, ja iekļūs finālā. Izredzes ir lielisks, jo lielie turnīra favorīti (Vācija, Spānija, Itālija, Anglija, Francija) nonāca pavisam citā izslēgšanas spēļu zarā.

Abu komandu lielākās zvaigznes – Edens Azārs un Garets Beils – demonstrē lielisku futbolu. Pirmais, pēc pavisam neveiksmīgas klubu sezonas, izskatās tuvojamies savam iepriekšejajam līmenim. Teikt, ka Beļģijai paveicies ar pretiniekiem, nebūs gluži korekti, vēl jo vairāk pēc tā, kas notiek šajā čempionātā… Vieglu pretinieku nav. Velsas izlases lielais mīnuss var izrādīties šādu spēļu pieredzes trūkums, kas var nospēlēt kādā spēles epizodē par sliktu. Neskatoties uz to, ka iepriekšējo 3 tikšanās reižu laikā Velsa nav ne reizi zaudējusi, favorītu lomu atdosim Beļģijai, ar uzvaru spēles pamatlaikā.

Itālija – Vācija. Itālijas uzvara.
Pats saspringtākais un sīvākais ceturtdaļfināla pāris. Nezinu kā Jums, bet man itāļu uzvara pār spāņiem nebija nekāds pārsteigums, ņemot vērā cik blāvi un individuāli izskatījās spāņi grupu turnīrā.

Antonio Konte pierādījis sevi kā šī turnīra spēcīgāko treneri. Pusotru mēnesi pirms turnīra viņš savāca komandu no visstrādīgākajiem spēlētājiem un izveidoja to par augstas konkurētspējas kolektīvu. Komandā iztrūkst izteiktu līdera, taču tas netraucē itāļiem spēlēt čempionu futbolu. Šobrīd skaidri redzams, ka ar šādu spēli var uzvarēt turnīru. Tik mērķa sasniegšanai vajadzēs iet caur uguni – izslēgšanas spēļu zars padevies ļoti draudīgs.

Vācija viegli pārvarēja Slovāku barjeru, tomēr šis mačs aizritēja pēc jau iepriekš gaidīta scenārija. Man ikreiz rodas jautājumi Joahimam Lēvam: par nesaprotam spēlētāju izvēli, kas sastāvā nokļuvuši tikai tāpēc, ka izlasē iekavējusies paaudžu maiņa, par to, ka taktika izvēlēta neilgi pirms pirmās spēles un pietrūkst pozīcijām piemeklēti spēlētāji, liekot vārtu mašīnai Milleram spēlēt labā flanga ārmalā, kā arī par uzvešanos laukuma malā (top klases trenerim tā nepieklājas)… Tomēr vācieši ir esošie Pasaules čempioni, un esošā turnīra favorīti. Vācija līdz šim nav ne reizi pārspējusi Itāliju oficiālās spēlēs. Vai šī būs tā reize, kad tiks veiktas kādas izmaiņas? Itāļiem ir turnīra labākā aizsardzība, ko pierādīja arī spēle ar citu favorīti – Beļģiju. Vesels mehānisms kā pārvietoties pa laukumu, nedodot iespēju attīstīt ātrus uzbrukumus. Ticu, ka arī šoreiz Konte “piegriezīs skābekli” vācu vidējai līnijai ar Ozilu, Krosu un Hediru priekšgalā.

Francija – Islande. Francijas uzvara.
Domāju, ka visi ar smaidu skatās uz šo divcīņu – vissaldāko. Islande pamanījusies iemantot milzīgas auditorijas simpātijas, turpinot savu skaisto pasaku saistībā ar šo turnīru. Islande, kuras treneru štābs ikdienā piestrādā arī otrajā darbā, vien ar 320 000 iedzīvotāju skaitu, pamanījusies izveidot kolektīvu, kas pārspēja Anglijas miljonārus. Tomēr kā jau visam labajam, arī šim stāstam pamazām tuvojas galam. Bukmeikeri ar 3.75 koeficientu novērtējuši Francijas izredzes uzvarēt turnīrā, savukārt Islandei tās ir visniecīgākās – 40,0.

Lorāna Blāna komanda nerāda pārliecinošu sniegumu, tomēr pamazām sāk ieskrieties un virzīties uz priekšu. Francūži prot spēlēt mājās – to mēs ļoti labi atceramies no tūkstošgades mijas EURO. Mājas sienām vajadzētu spēt palīdzēt sasist “Islandes ledus vaļņus” un neļaut aktivizēties “islandiešu vulkānam”. No francūžiem sagaidu pārliecinošu uzvaru un gatavošanos pusfinālam.