Aizvadījis četru dienu treniņnometni ar šobrīd labākajiem pieejamajiem spēkiem, kanādietis Bobs Hārtlijs, kurš stājies pie Latvijas hokeja izlases stūres, ir apņēmības pilns komandu vest uz pasaules čempionātu Ķelnē. Un ne jau kā tūristus.
Treneris ir priecīgs par aizvadīto nometni, kurā izdevies iepazīties ar daudziem hokejistiem un redzēt viņu varējumu. No labākajiem klāt nebija Karsuma, Daugaviņa un Bārtuļa, kurus paturēt vēlējās KHL klubi, nelielu savainojumu guvušais Girgensons turpina NHL sezonu, trīs mūsējie spēlē AHL. Hārtlijs atklāja, ka kopā ar palīgiem Arti Ābolu un Žaku Klutjē jau sākuši darbu arī pie taktikas. Nojaušams, ka uzbrukumā pie Hārtlija svarīga loma būs aizsargiem, kuri darbosies kā otrais vilnis. “Vārtu gūšana ir ļoti svarīga, visiem jātiek pie savas iespējas,” treneris norādīja.
Marta sākumā komanda sanāks kopā vēlreiz, tad Dinamo sezona jau būs beigusies un pamazām pievienosies arī leģionāri, sāksies pārbaudes spēles. Tad plānots trenēties četras reizes nedēļā, ļaujot hokejistiem atpūsties nedēļas nogalēs, tāpat plānoti komandas saliedēšanas pasākumi. “Kad pieņēmu šo darbu, lūkojos pēc tāda, kur varētu strādāt ar lieliskiem cilvēkiem. Man teica, ka latvieši ir lepni un vienmēr cenšas visu darīt pēc labākās sirdsapziņas. Esmu ļoti priecīgs par paveikto,” piemetināja Hārtlijs. Savā pirmajā vizītē Latvijā Stenlija kausa ieguvējs Hārtlijs vēl apmeklēs arī pēdējās divas Dinamo spēles un Latvijas kausa finālu.
Pasaules čempionāts šogad Ķelnē un Parīzē notiks no 5. līdz 21.maijam. Latvija A grupā Ķelnē spēlēs kopā ar mājiniekiem vāciešiem, Krieviju, ASV, Zviedriju, Slovākiju, Itāliju un Dāniju. Šajā kompānijā ierindoties TOP4, kas pēcāk spēlēs ceturtdaļfinālā, nudien būs liels izaicinājums. Kopš pasaules meistarsacīkstēs ieviests šis formāts, Latvijai vēl nav izdevies to paveikt.
Pēc uzplaiksnījuma 2009.gada čempionātā, kad izdevās apspēlēt mājiniekus šveiciešus un zviedrus, ceturtdaļfinālā ar cienīgo 2:4 piekāpjoties kanādiešiem, turpinājumā pamatā sekojuši turnīri, kuros gūtas vietas saglabāšanai elitē tik nepieciešamās dažas uzvaras (vai viena, kā pagājušajā pavasarī Maskavā). Šo septiņu gadu laikā ir viena 10.vieta, un pa trim 11. un 13. vietām. Paaudžu maiņa, mūsu pārstāvniecības NHL samazināšanās, nespēja uzvarēt izšķirošās cīņas, atteikumi spēlēt izlasē un citas nebūšanas – tā visa ir Latvijas hokeja realitāte, ar kuru būs jāsastopas arī Hārtlijam, tomēr nu valsts hokeja saimniecību vada profesionāļu komanda, nevis visa vara koncentrēta viena cilvēka rokās kā līdz rudenī notikušajam LHF kongresam. Ko mums nesīs Hārtlija laiki?