Aizvadītajā nedēļā Francijā norisinājās Nāciju kauss motokrosā, kurā piedalījās arī Latvijas komanda ar Matīsu Karro, Paulu Jonasu un Dāvi Ivanovu sastāvā. Jāatzīst, ka šis gads Latvias izlasei bija neveiksmīgs, jo mūsējie kopvērtējumā ierindojās 19.vietā, lai gan sākotnēji tika liktas lielas cerības. Tikmēr mūsu kaimiņi igauņi sagādāja pārsteigumu un kopvērtējumā ierindojās augstajā 4.vietā.

Pēc kvalifikācijas braucienā piedzīvotā kritiena no sacensībām izstājās Pauls Jonass, kas nozīmēja, ka finālbraucoienos Latviju pārstēvēja tikai divi braucēji – Matīss Karro un Dāvis Ivanovs. Karro pirmajā braucienā izstājās, bet otrajā finišēja 13.vietā, tikmēr Ivanovs ieņēma attiecīgi 20. un 26.vietu.

“Pirmā brauciena pirmā apļa beigās sāka nevilkt mocis, nevarēju lēkt nevienu lēcienu un tāpēc nācās iebraukt boksos. Pēc tam, dzenoties pakaļ pārējiem, sekoja kritiens, kā rezultātā nācās izstāties un laicīgi sagatavoties pēdējam braucienam. Otrajā braucienā izdevās labs starts un jutos labi, taču spēka pietika tikai pirmajām 15 minūtēm. Man noteikti pietrūkst šī gada PČ pieredzes ar garajiem braucieniem, jo bija grūti sadalīt spēkus vienmērīgi. Arī Anglijas čempionātā braucienu ilgums ir 20 minūtes plus divi apļi. Ar startu kopumā apmierināts, kaut gan labi saprotu, ka varēja būt labāk,” tā par Nāciju kausu izteicās Karro.

“Pirmais starts izdevās ideāls. Pašam bija pārsteigums, ka esmu otrais. Biju priecīgs, ka Džastins Barsija nebrauc no manis prom tik ātri kā no staba. Viņš bija ātrāks, bet varēju izsekot līdzi. Tomēr, līdz ar augsto pozīciju, tika uzdzīts arī mazliet stress un braucu stīvām rokām. Tad mani pirmā apļa beigās apdzina Bens Tovnlijs un vienā no līkumiem dēļ viņa manevra pēkšņi nācās mainīt špūri, kā rezultātā kāja ieķērās zemē un kritu. Sajutu sāpes cirksnī un, kamēr piecēlu moci, braucienu nācās turpināt no kādas 18.vietas. Pēc tam trešajā aplī atkal sekoja kritiens, taču pēc tā diezgan ātri atguvos un turpināju savā tempā un pat atguvu dažas pozīcijas.
Noteikti pietrūkst pieredzes braukt šādās trasēs, jo bija jūtams, ka tieši nobraucienos lejā manāmi ātrāki ir tradicionālie Eiropas “kalnu džeki”. Arī braucienu ilguma ziņā noteikti derētu biežāk piedalīties GP posmos, jo pēdējo reizi tik augsta līmeņa sacensībās biju braucis Ķegumā,” noradīja Ivanovs.

Tikmēr Paula Jonasa tēvs Kaspars sacīja šādi: “Jau sestdienas treniņos bija redzams, ka Pauls vēl nav aklimatizējies un tad, kad viņam tika pateikts, lai lieki neriskē, tik un tā sekoja kļūdas. Jau KTM komandas vadība ieteica kārtīgi apdomāt, vai ir vērts sevi mocīt, jo uz kārts var būt likta Paula turpmākā karjera, par piemēru minot Herlingsa izmisīgos pagājušā gada centienus pēdējā posmā Meksikā izraut čempiona titulu. Iespējams, tieši tas viņam arī patraucēja, lai šogad pienācīgi sagatavotos sezonai.”

“Uzskatu, ka bija ļoti nepareizi šogad Nāciju kausu rīkot tikai nedēļu pēc pēdējā posma. Kā zināms, visiem sportistiem nav vienāda fizioloģija un dažs šos pārlidojumus un laika zonu maiņas pārcieš labāk, cits sliktāk. Pauls vēl ir jauns nav jēgas viņu pārlieku mocīt. Jau šīs sezonas sākumā pēc Argentīnas posma Paulam bija grūti ielekt atpakaļ savā labākajā fiziskajā kondīcijā.
Tagad Paulam būs mēnesi atpūta, pēc kuras jau oktobra beigās viņš atgriezīsies Beļģijā, lai sāktu gatavoties nākamajai sezonai,” piebilda Jonass seniors.